Kad esam pieslēgušies bezvadu tīklam un pamanām, ka tik tikko spējam sērfot internetā, pirmais, ko domājam, ir tas, ka Wi-Fi signāls ir ļoti vājš. Kad esam izslēguši iespējamu iebrucēju klātbūtni mūsu tīklā vai vairāk nekā iespējamos kaimiņu radītos traucējumus, varam sev uzdot tikai vienu lietu: vai mēs varētu būt pārāk tālu no maršrutētāja? Kāds ir Wi-Fi tīkla vidējais diapazons?
Sasniedziet diapazonu atbilstoši signāla frekvencei
Izmanto bezvadu tīklus radio viļņi lai pārraidītu signālu, tāpat kā televizoros vai viedtālruņos. Tāpēc, jo tālāk attālināmies no emisijas fokusa, jo vairāk vājinās signāla stiprums.
Jebkurā gadījumā, ja mēs koncentrējamies tikai uz šī signāla frekvenci, mēs varam vairāk vai mazāk aprēķināt diapazonu, kāds var būt mūsu maršrutētājam.
- 4GHz: 45 metri iekštelpās un 90 metri ārā.
- 5 GHz: 15 metri iekštelpās un 30 metri ārā.
Jaunie 802.11n un 802.11ac standarti, kas darbojas abās frekvenču joslās atbilstoši katra brīža vajadzībām, var sasniegt lielākus attālumus.
Faktori, kas ietekmē Wi-Fi tīkla pārklājumu
Bet ne viss ir atkarīgs no tā, cik bieži darbojas bezvadu tīkls. Ir arī citi tikpat vai svarīgāki faktori, kas tieši ietekmē signāla kvalitāti un jaudu.
Izmantotais maršrutētājs vai piekļuves punkts
Ir vairāki faktori, kas nosaka maršrutētāja darbības rādiusu, piemēram, antenu orientācija, izmantotais 802.11 protokols, ierīces raidīšanas jauda un apkārtējās vides radītie radiotraucējumi.
Ja mēs izmantojam mobilo tālruni, mēs pat varam pamanīt signāla palielināšanos vai samazināšanos, vienkārši pagriežot ierīci atkarībā no tā izlīdzināšanas ar maršrutētāju. Dažos piekļuves punktos mēdz būt arī antenas, kas pastiprina signālu norādītajā virzienā un vājina citās vietās.
Ēkas konstrukcija un materiāli
Ķieģeļu sienas un metāla priekšmeti var samazināt diapazonu par 25%. Parasti mājas ir sadalītas telpās, tām ir griesti, grīdas, un tās parasti ir dekorētas ar spoguļiem un citām mēbelēm vai aksesuāriem, kas traucē Wi-Fi viļņu brīvai cirkulācijai.
Labs veids, kā pārvarēt šāda veida strukturālas problēmas, ir uzstādīt vienu vai vairākus Wi-Fi atkārtotājus vietās, kur signāls sāk vājināties. Nav zelta likuma: var pietikt mājā ar vienu atkārtotāju, bet citā tāda paša izmēra mājā var būt nepieciešami 2 vai pat 3 pagarinātāji, lai iegūtu līdzīgu rezultātu.
Bezvadu standarts
802.11 protokols jeb tas pats bezvadu standartam, ko izmantojam signāla pārraidīšanai, ir tieša ietekme uz piedāvāto pārklājumu. Katram no šiem protokoliem ir atšķirīgs darbības jomas diapazons:
- 11.: 35 metri telpās un 118 metri ārā.
- 11b: 35 metri iekštelpās un 140 metri ārā.
- 11g: 38 metri iekštelpās un 140 metri ārā.
- 11n: 70 metri iekštelpās un 250 metri ārā.
- 11ac: 70 metri iekštelpās un 250 metri ārā.
Visbeidzot, jāatceras, ka signāla jauda ir atkarīga no tā degradācijas pakāpes. Parasti, jo zemāka frekvence, jo mazāka degradācija No signāla.
Ja skatāmies uz radioviļņiem, zemas frekvences signāliem (2,4 GHz) parasti ir mazāk izteikti viļņi pretstatā augstākām frekvencēm (5 GHz, 6 GHz), kas parāda izteiktākus viļņus un atrodas tuvu viena otrai. Tas padara zemas frekvences viļņus stabilākus, un tiem ir lielāks diapazons.
Tomēr arī zemās frekvences ir jutīgākas pret traucējumiem. Lielākā daļa ierīču izmanto 2,4 GHz frekvenci, un, ja atrodamies vietā, kur ir daudz elektronisku ierīču un vairāki Wi-Fi tīkli, pārraides kanālos var rasties “sastrēgumi”. Šādos gadījumos vislabāk ir konfigurēt maršrutētāju apraidei 5 GHz, lai gan tas nozīmē arī signāla diapazona samazināšanu, kā minēts ziņojuma sākumā.
Tev ir Telegramma uzstādīts? Saņemiet katras dienas labāko ziņu vietnē mūsu kanāls. Vai arī, ja vēlaties, uzziniet visu no mūsu Facebook lapa.
